Pulavi (Puławy)
Polijas vēsturē iegājusi kā Adama Kazimeža Čartoriska rezidences vieta, par kuru Pulavi kļuva 1784. gadā. Čartorisku pils kļuva par tālaika Polijas galveno intelektuālo centru un neatkarības centienu bāzi. Pēc Novembra sacelšanās sagrāves 1831. gadā pili konfiscēja Krievijas varas iestādes. 1869. gadā pilsētā nodibināja Lauksaimniecības un mežkopības skolu. Viens no pirmajiem tās studentiem bija nākamais rakstnieks Boļeslavs Pruss (Bolesław Prus). Poļu-padomju kara laikā 1920. gada 13. augustā Juzefs Pilsudskis pārcēla Polijas armijas galveno štābu no Varšavas uz Pulaviem. 18. augustā Polijas armija sāka ofensīvu Pulavu rajonā, kuras rezultātā tika aplenkts un iznīcināts 177 000 karavīru liels padomju Krievijas armijas grupējums.
Pilsētas vārdā nosaukts Marsa krāteris.
Ģeogrāfiskā karte - Pulavi (Puławy)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs |
Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
PLN | Zlots (Polish złoty) | zÅ‚ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
PL | Poļu valoda (Polish language) |